Category: Uncategorized

  • C’est l’occasion de nous rappeler notre incapacité collective à reconnaître les signes avant-coureurs d’une violence imminente #rwanda #RwOT

    Cette année marque le 26e anniversaire du génocide contre les Tutsis au Rwanda, au cours duquel près d’un million de personnes ont été tuées en raison de leur identité tutsie. 100 jours d’horreurs commises par des auteurs dont l’intention était d’exterminer les Tutsis en tant que groupe. Ils ont également tué les Hutus modérés et d’autres opposants au génocide.

    C’est avec une profonde humilité que je propose une réflexionsur l’un des chapitres les plus sombres de l’histoire humaine. C’est l’occasion de nous rappeler notre incapacité collective à reconnaître les signes avant-coureurs d’une violence imminente, à empêcher la mort de tant de personnes, et à renouveler notre détermination à empêcher que de telles atrocités se reproduisent.

    Se souvenir des crimes odieux commis au Rwanda signifie reconnaître les victimes et appeler l’attention sur les survivants et les luttes auxquelles ils continuent de faire face. Nous devons nous inspirer de la capacité des survivants à montrer que la réconciliation est possible, même après une tragédie aux proportions aussi monumentales.

    Je dis souvent qu’aucune partie du monde ne peut se considérer à l’abri du risque d’atrocités criminelles, c’est-à-dire de génocide, crimes de guerre, crimes contre l’humanité.

    Dans toutes les sociétés il y a des facteurs de risque liés aux atrocités criminelles dans une certaine mesure, par exemple les divisions fondées sur l’ethnicité, la race, la religion ou d’autres motifs, les disparités sociales, la discrimination ainsi que les violations des droits de l’homme.

    C’est la rapidité avec laquelle ces facteurs de risque sont gérés qui déterminera s’ils dégénéreront ou non en situations plus graves. Nous sommes donc tous responsables en matière de prévention et devrions y contribuer, quels que soient nos rôles ou nos capacités.

    Le génocide est le crime le plus grave contre l’être humain. Ce n’est pas hasard s’il a été estampillé ‘Crime des crimes’ ! La meilleure façon d’honorer la mémoire des victimes est de veiller à ce que rien de tel ne se reproduise. Nous devons tous être attentifs aux signes avant-coureurs et agir rapidement pendant qu’il est encore temps.

    L’un des principaux signes d’alerte et de déclencheur de la violence est la propagation du discours de haine dans le discours public et les médias qui ciblent des communautés spécifiques, en fonction de leur identité, en particulier les cas les plus extrêmes de discours de haine susceptibles d’inciter à l’hostilité et la violence.

    Les crises en cours dans de nombreux endroits du monde nous rappellent clairement à tous que nous ne parvenons toujours pas à prévenir les atrocités criminelles. Des civils, notamment des femmes, des enfants et des personnes âgées, continuent d’être brutalement tués, violés, déplacés et victimes de discrimination en raison de leur identité. Nous devons veiller à agir rapidement à un stade précoce pour protéger les personnes menacées d’atrocités.

    Construire une société meilleure est une entreprise qui nécessite la participation de tous les segments de la société, tous les hommes, toutes les femmes, toutes les ethnies et toutes les religions. Cela nous oblige à travailler ensemble vers un objectif collectif. Nous savons très bien que sans sociétés pacifiques et inclusives, le risque de crise, de violence et même d’atrocités criminelles augmente.

    Nous devons nous efforcer de lutter contre les inégalités, construire une société cohésive sans divisions ethniques ou raciales, promouvoir la bonne gouvernance. Nous devons également lutter contre l’intolérance, la haine et toutes les formes de discrimination.

    La jouissance des droits et libertés fondamentaux doit être garantie et protégée. Aussi longtemps que ces valeurs ne seront pas sauvegardées dans toutes les régions du monde, nous poursuivrons notre contre combat pour éliminer les risques d’atrocités criminelles. Nous poursuivrons notre combat pour que notre promesse de « Plus jamais ça » ne soit qu’un simple slogan. Elle doit être une réalité.

    Le Rwanda nous enseigne cette leçon essentielle. Aussi n’est-il pas surprenant que le président Kagame ait affiché son ferme attachement au principe de non-indifférence consacré à l’article 4 de l’Acte constitutif de l’Union africaine. Il n’est pas non plus surprenant que le Rwanda soit un champion du principe de la responsabilité de protéger (RtoP) qui a été adopté il y a 15 ans par les dirigeants mondiaux, tirant les leçons de leur échec au Rwanda et à Srebrenica.

    Cependant, le souvenir du passé, doit nous guider dans notre détermination, pour le présent et pour l’avenir, à ne ménager aucun effort pour construire et renforcer l’esprit de paix pour les générations à venir et bâtir un monde exempt de génocide. Nous le devons aux victimes du génocide des Tutsis au Rwanda et aux survivants. Nous le devons à nous-mêmes.

    IGIHE
    http://dlvr.it/RZBxYk

  • Miliyari zirenga 129Frw zigiye gukoreshwa mu bikorwa birimo kubakira abatishoboye #rwanda #RwOT

    Minisitiri w’imari n’igenamigambi, Dr Ndagijimana Uzziel, yabwiye abagize Inteko Ishinga Amategeko, imitwe yombi ko mu ngengo y’imari ya 2020/21, gahunda zigenewe gufasha imiryango itishoboye zagenewe Miliyari 129.2 z’amafaranga y’u Rwanda.
    http://dlvr.it/RZBxW1

  • Dosiye y’umuherwe Mironko wavuzweho kwiba amashanyarazi yashyikirijwe Ubushinjacyaha #rwanda #RwOT

    By Akayezu Jean de Dieu

    Amakuru y’uko uyu muherwe uyobora Uruganda rwa Mironko Plastique ari gukurikiranwa n’Ubushinjacyaha yemejwe na RIB aho yatangaje ko yamaze gukora dosiye ye ikayishyikiriza Ubushinjacyaha.
    Umuvugizi wa RIB, Umuhoza Marie Michelle yabwiye UKWEZI ko iyo dosiye bayitanze mu Bushinjacyaha ku wa 19 Kamena 2020.
    Yakomeje agira ati “Amakuru menshi mwayabaza ubushinjacyaha kuko twamaze kubashyikiriza dosiye ye.”
    Ubushinjacyaha bw’u Rwanda bwatangaje ku rukuta rwa Twitter ko “Arakekwaho icyaha cyo kwiba umuriro wa REG. Dosiye twayakiriye ejo. Turayifatira umwanzuro wo kuyiregera Urukiko.”
    Sosiyete y’u Rwanda ishinzwe Ingufu (REG) yatangaje ko ku wa 17 Kamena 2020, aribwo yatahuye ubujura bw’amashanyarazi bwakorwaga n’uru ruganda aho byavuzwe ko rwari rumaze igihe barayobeje insinga zifashishwa mu kugenzura umuriro unyura muri mubazi.
    Icyo gihe Umuyobozi w’Uruganda rwa Mironko Plastique Industry, Mironko Jean Pierre(uyu ni umuhungu wa Mironko Franҫois-Xavier) yavuze atunguwe no gusanga yiba umuriro bitewe no kuba nta bumenyi buhambaye asanganywe mu bijyanye n’amashanyarazi.

    Umuherwe Mironko Francois washinze Uruganda Mironko Plastique, kuri ubu umuhungu we ari nawe muyobozi warwo yatawe muri yombi

    source : ukwezi.rw
  • Umuhungu wa Mironko afunzwe akurikiranyweho umuriro uruganda rwabo rwibye #rwanda #RwOT

    By igihe

    Dosiye y’umuyobozi w’Uruganda rwa Mironko Plastique Industry, Mironko Jean Pierre [Umuhungu w’umunyemari Mironko Franҫois-Xavier] yashyikirijwe ubushinjacyaha ku cyaha cyo kwiba umuriro w’amashanyarazi urwo ruganda rukoresha.
  • Imyigaragambyo mu butaliyani #RwOT #Rwanda #COVID19

    Ku wa kabiri, abigaragambyaga babarirwa mu magana b’abataliyani bateraniye i Roma ya Piazza del Popolo, bajugunya masike mu myigaragambyo yo kwamagana leta y’Ubutaliyani gufunga bigamije kugenzura ikwirakwizwa rya COVID-19.

    Source : zerohedge

  • Videwo Yerekana Umukobwa Yakubiswe nabagore , bamutegeka kubasoma ibirenge #RwOT #Rwanda #CORONIL

    Iyi videwo yerekana umukobwa afashwe umusatsi mugihe abandi bagore babiri bari bamukubise
    urushyi mumaso no mumutwe hagati, bamusaba ko yasoma kimwe mubirenge byabo.

    Mu maso h’umukobwa bigaragara ko yakubiswe cyane, bikagaragaza ko gukubitwa nabyo byabaye mbere yuko amashusho atangira gufatwa

    Source : Twitter.com

  • Amabanga atuma abashakanye barushaho kugira umubano mwiza – Inyarwanda.com #rwanda #RwOT

     By Liliane Kaliza

    Ikintu kimwe ntakekeranywa, ubusanzwe umubano w’abashakanye usaba akazi katoroshye, ariko abahanga mu by’urukundo berekana ko bisaba imyitwarire y’ubwenge gusa kandi bikazamura umubano wanyu.
    Abahanga mu by’imibanire y’abashakanye bagerageje gutanga ibintu byoroshye guhindura hashingiwe ku byo abashakanye banyuzwe bakora kandi bikabubakira by’ukuri bimwe muri ibyo bintu ni ibi bikurirkira:
    Iyo baryamye ntibasigamo umwanya: Ubushakashatsi bwakozwe na kaminuza ya Hertfordshire bugaragaza ko 94% by’abashakanye iyo baryamye imibiri ikoranaho baba babanye neza mu gihe 68% by’abarara batandukanye, umubano wabo uba urimo akangononwa niba wifuza kugirana umubano mwiza na mugenzi wawe, kuramo metero hagati yanyu mu gihe muryamye.
    Ibiganiro byabo biba bishimishije: Impuguke mu mibanire y’abashakanye, Dr. Terri Orbuch yagize ati “Abashakanye benshi bavuga ibitagenda neza mu mibanire yabo, ariko ubushakashatsi bwerekanye ko abibanda ku bintu bigenda neza igihe kirekire kurusha abagerageza “gukemura” ibibazo byabo abo ni bo babanye neza. 
    Niba Imibonano mpuzabitsina igenda neza, mukaba mugirana ubwumvane hagati yanyu nta cyabuza umubano wanyu kuba mwiza, niba wifuza umubano mwiza na mugenzi wawe irinde kumubwira ibitagenda neza gusa ahubwo urebe no ku ruhande rwiza.
    Bakora imibonano mpuzabitsina byibuze rimwe mu cyumweru: Iyi ngingo ishobora kuguhangayikisha cyangwa kugutera ibyishimo, ubushakashatsi bwasohotse mu kinyamakuru Social Psychological and Personality Science bwerekanye ko gukora imibonano mpuzabitsina rimwe mu cyumweru biganisha ku byishimo byinshi mu mibanire y’abashakanye ndetse ngo ni rimwe mu mabanga akoreshwa mu kugira umubano mwiza w’abashakanye kuruta ababikora buri munsi.
    Biyuhagirira hamwe: Ubushakashatsi bwasohotse mu kinyamakuru cy’ubushakashatsi bw’imibonano mpuzabitsina bwerekanye ko abagabo n’abagore banyuzwe n’umubano wabo bakunze kwiyuhagirira hamwe, bikaba nabyo biri mu mabanga akoreshwa mu kugira umubano mwiza. Niba nawe wifuza umubano mwiza na mugenzi wawe musabe ko mujyana kwiyuhagira.
    Ntibashishikazwa n’imbuga nkoranyambaga mu gihe bari kumwe: Ubushakashatsi bwasohotse mu kinyamakuru Cyberpsychology, bwerekanye ko abakoresha Facebook ntabwo bagira umubano mwiza na bagenzi babo kuko bahora bari busy. Byongeye kandi, iperereza ryakozwe ku rubuga rwo gukundana OkCupid ryerekanye ko gukoresha imbuga nkoranyambaga cyane uri kumwe n’uwo mwashakanye bishobora kwica umubano wanyu. Nta kibi kiri mu kuba ukoresha imbuga nkoranyambaga zisanzwe, ariko menya neza ko uwawe na we agukeneye maze umubano wanyu urusheho kuba mwiza.
    Iteka barashimagizanya: “Ufite agafoto keza”, “Uyu munsi watetse neza”, “Akazi kagenze neza?” Dr. Orbuch atanga inama agira ati: “Gushimagizanya  biroroshye kandi birema umubano mwiza,  Abashakanye benshi bakora amakosa yo gutegereza ibihe bidasanzwe, nk’umunsi w’amavuko cyangwa iminsi mikuru, kugirango bagaragaze ibyiyumvo byabo kuri bagenzi babo  ariko kureka umukunzi wawe agahora yumva adasanzwe (cyane cyane abagabo) bituma abashakanye barushaho kubana neza  mu byishimo bihoraho.
  • Bisa n’ibikomeye ariko tugomba kubikora – Haruna Niyonzima #rwanda #RwOT

    Kapiteni w’ikipe y’igihugu y’u Rwanda ukinira Yanga muri Tanzania avuga ko ubu intego bafite ari ugusoza ku mwanya wa 2 muri shampiyona n’ubwo bisa n’ibikomeye ariko ngo bagomba kubikora kuko umwanya wa 3 atari wo bakeneye.

    Kuba aba mbere bakegukana igikombe cya shampiyona byo bisa n’ibidashoboka kuko Simba SC ya mbere ibarusha amanota 19, ni mu gihe hasigaye imikino 8 ngo shampiyona isozwe.

    Iyi kipe iri ku mwanya wa 3 aho irushwa na Azam FC ya 2 amanota 2, ikaba ivuga ko iri ku rugamba rwo gushaka uburyo yakuramo iyi kipe bagasoreza ku mwanya wa 2.

    Aganira n’ibinyamakuru byo muri Tanzania yagize ati“dufite imikino ikomeye, amakipe menshi arimo kurwana cyane, ari hamwe umwana arira nyina ntiyumve, natwe gahunda zacu ntabwo tugomba gutsindwa mu mikino tuzakina. Ikintu cy’ingenzi ni ukubona amanota 3, bizadufasha kuza ku mwanya mwiza, ntidushaka gusoreza ku mwanya wa 3, turashaka uwa 2 n’ubwo bisa n’ibikomeye ariko tuzabikora.”

    Mu gihe shampiyona ya Tanzania ibura imikino 8 ngo irangire, Simba SC iri ku mwanya wa 1 n’amanota 75, Azam FC ifte 58 mu ihe Yanga ifite 56.

    Ku munsi w’ejo kuri Uwanja wa Taifa, Yanga izakira Namungo iri ku mwanya wa 4 n’amanota 54.

    Haruna Niyonzima avuga ko bagomba kurwanira umwanya wa 2

    source http://isimbi.rw/siporo/article/bisa-n-ibikomeye-ariko-tugomba-kubikora-haruna-niyonzima

  • OMS yanenze uburyo icyorezo cya Coronavirus kirimo kugirwa ikibazo cya politiki

    Umuyobozi w’Umuryango Mpuzamahanga wita ku buzima (OMS), Tedros Adhanom Ghebreysus, yanenze ko harimo kubura ubufatanye bw’Isi yose mu kurwanya Coronavirus, asaba abayobozi kunga ubumwe mu rugamba rwo kurwanya iki cyorezo.
  • LIVE: Abasirikare baregwa gukorana na P5 ya Kayumba Nyamwasa bagarutse imbere y’urukiko

    Urukiko rukuru rwa Gisirikare, kuri uyu wa Kabiri rwasubukuye iburanisha mu mizi ry’abantu 33 baregwa ibyaha birimo iterabwoba, barimo abasirikare batanu mu ngabo z’u Rwanda nubwo umwe aburanishwa adahari kuko atarafatwa.